-
Uguns aplis velsiešu gaumē
Man slimot ir kaitīgi – rodas visādas gaišas domas, viena no tām – gribu vairāku dienu ultru. Interneta plašās dzīles ir labs palīgs domu materializēšanai. Arī romantisko kino skatīties ir kaitīgi, baigais pārsteigums, ne? Tik skaisti piekrastes klinšainie skati, ka neviļus gribas pašai tos lūkot savām acīm. Abas manas vēlmes apvieno Ring of fire – skrējiens, kura laikā trīs dienas 216km garumā varēšu baudīt Rozamundes Pilčeres romānu cienīgus skatus, skrienot apkārt Anglesey salai. Ziemā aizsūtu piedāvājumu potenciālajiem upuriem. Atsaucība nav liela – katram savi plāni vai nenoteiktība. Pavasarī aprunājos ar Daci vēlreiz – viņa tā kā varētu. Mans priecīgs. Viena nez vai saņemtos turklāt zinu, ka Dace ir ļoti sīksta…
-
Rockman Begin(ers)
Stāsts ar sākumu un atvērtām beigām. Sākums Man draugi un paziņas jautā, kā es nonācu līdz swimrun? Bijušais komandas biedrs, ja tā var teikt, mani ķircināja: „cik ilgi tu tikai skriesi?” tā vienu reizi, otru reizi… Katrā jokā ir daļa joks. Tā doma manī nosēdās un pagājušajā rudenī, kad ārstēju traumu pēc velo kritiena, sāku domāt – ko tālāk? Man patīk skriet, man patīk peldēt, bet velo jūtos vāja, tātad, triatlons atkrīt. Tad nu sāku štukot. Nevar būt, ka es vienīgā tāda dīvaina visā pasaulē, kam patīk tikai peldēt un skriet. Talkā tiek ņemts google, kas atklāj maģisko „swimrun”. Pavisam drīz noskatos Rockman promo video .. skudriņu armija pārņem katru…
-
Vēlreiz! Nekad vairs!*
Stāsti jāraksta, kamēr emocijas ir tik siltas kā nesen no krāsns izņemti pīrāgi, kas laiski atpūšas māla bļodā uz mūrīša. Šis noteikti nav stāsts par augstu rezultātu vai savu izvirzīto mērķu sasniegšanu, bet gan par cīņu līdz galam, nespēju padoties, fizisko nabadzību (lai piedod jel` „klasiķis”) un īstajiem vārdiem, īstajā laikā. Tik plašu emociju gammu kā Lavaredo Ultra trail neatminos – no pilnas laimes līdz absolūtam bezspēkam, sāpēm un izmisumam. Tas ir bijis grūtākais, ko nācies piedzīvot – ne Prāgas bezmiega naktis, kad prāts sāka rādīt neeksistējošas bildes, ne diennakts piedzīvojumu sacensības – nekas nestāv tuvumā. Pat pagājušajā gadā pieveiktā CCC distance likās vienkāršāka. Bet par visu pēc kārtas. Šis…
-
Joka pēc jeb kā attapties skrienot apkārt Baltajam Kalnam
Priekšvārds. Šo apcerējumu nebija plānots publicēt – savā slimošanas laikā piespiedu brīvprātīgā kārtā sāku plānot 2014. gadu. Es, pretēji Zatleram, zinu, kas es esmu, bet man grūtības dažkārt sagādā jautājums: „Ko tu īsti vēlies?”. Lai nosvērtos par labu kādam no ceļiem, man bija nepieciešams atsaukt atmiņā izjūtas un atziņas pēc šī gada piedzīvojuma – CCC jeb vienu no MontBlanc distancēm. Pēdējās nakts sapņa brauciena laikā dāmas mani pārliecināja – kādam tas var palīdzēt gatavoties saviem izaicinājumiem. Ņemot vērā cik ļoti pašai palīdzēja citu stāsti, nolēmu nodot publicēšanai savas visai personīgās pārdomas un emocionālās sajūtas. Kā tas vispār sākās? Ja godīgi līdz pagājušā gada vidum es jēgā nebiju nemaz dzirdējusi par…
